Mežsaimniecības nozare

Apmēram trešā daļa no Latvijas meža platībām ir radušās uz privātpersonām piederošajām zemēm salīdzinoši nesenā pagātnē – pēc otrā pasaules kara. Kā rezultāts tam, ka pamestās lauksaimniecības zemes Latvijas platuma grādos parasti apaug ar mežu.Mežsaimniecība aptver visu teritoriju un nekoncentrējās atsevišķās vietās. Mežsaimniecība, mežizstrāde un kokapstrāde bieži lauku apvidos ir vienīgie darba devēji. Līdz ar to no vienas nelielas kokzāģētavas labklājības bieži ir atkarīga vesela pagasta vai ciema labklājība.

Mežsaimniecības un mežrūpniecības nozarē Latvijā uz 1998. gada beigām bija nodarbināti 42000 cilvēku, no kuriem mežsaimniecībā un kokmateriālu sagatavošanā 13000, kokapstrādē 24000, mēbeļu rūpniecībā 5000 cilvēku. Vidējā darba alga nozarē ir 120 latu mēnesī.

Pieņemot ka katra darba vieta netieši dod darbu vēl 2-3 cilvēkiem citās nozarēs, kopējā ietekme uz darbaspēka tirgu varētu būt ap 85000 – 130000 cilvēku.

1998. gadā nozares devums iekšzemes kopproduktā bija ap 8–12%, eksportā 32 %.

Pēc krājas kopapjoma Latvijas mežos uz 1999. gada sākumu ir šāds koku sugu sadalījums:

Komerciāli vērtīgākās sugas ir priede un egle. Bērzs koptās audzēs dod finiera koksni.
Kopējā mežu kopplatība Latvijā ir 2838,2 tūkst.ha ar šādu īpašnieku struktūru:

Latvijā 1999. gada beigās ir reģistrēti 155'280 privātie mežu īpašnieki.
Mežs un meža produkti ir galvenā Latvijas eksporta produkcija. 1998. gadā mežs un meža produkti kopējā eksportā apjomā deva 346,9% milj. latu (35,7%).