Mežu un koksnes resursu raksturojums

Meži Latvijā aizņem 2,85 milj.ha jeb 45% no valsts teritorijas. Sadalījumā pa administratīvajiem rajoniem, valsts teritorijas mežainums nav vienmērīgs - tas mainās no 25-30 % (Dobeles, Jelgavas, Bauskas, Preiļu, Rēzeknes rajoni) līdz pat 50-60% (Ventspils, Talsu, Aizkraukles rajoni) no rajonu teritorijas. Valsts mežainumam nākotnē ir tendence palielināties, galvenokārt privātajā sektorā uz lauksaimniecībā neizmantojamo zemju rēķina.

Pēc īpašuma tiesībām Latvijas meži sadalās šādi (2003. gada dati):

• valsts meži - 1,43 milj.ha (50,2%), no kuriem:
  • valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" valdījumā esošie meži - 1,37 milj.ha (47%);
  • zinātniskās izpētes meži - 10 tūkst.ha (1%);
  • Vides ministrijas pārziņā esošie meži - rezervāti, liegumi, nacionālie parki - 50 tūkst.ha (2%).
• privātie meži - 1,2 milj.ha (42%);
• pārējie meži - 0,22 milj.ha (7,8%).

Turpmāk tiks raksturoti meža un koksnes resursi LVM valdījumā esošajos 1,37 milj.ha meža.

Valdošo sugu īpatsvars pēc aizņemtās platības

69% no LVM valdījumā esošajiem mežiem aizņem skuju koki. 49% mežu veido priede, 22% - egle. Pārējā platība klāta ar lapu koku mežiem, no kuriem visvairāk izplatītas bērzu audzes (24%), kā arī apšu un melnalkšņu audzes(2% katra). Nelielas platības aizņem baltalkšņa un cieto lapu koku audzes.

Valdošo koku sugu tīraudžu un mistraudžu attiecība

Pēc mežaudžu sastāva LVM valdījumā esošās mežaudzes iedalās tīraudzēs un mistraudzēs. Tīraudzes ir audzes, kurās valdošā suga sastāda 80 un vairāk procentu no mežaudzes krājas. Visvairāk ir priežu (74%), baltalkšņu (57%) un egļu (53%) tīraudžu, lapu koku audzes visbiežāk ir mistrotas.

Mežaudžu vecumstruktūra

Mežaudžu vecumstruktūra atspoguļo relatīvi lielu priežu audžu platību vecumā virs 40 gadiem, savukārt, nav daudz šāda vecuma egļu mežu. Turpretim vecuma grupā līdz 40 gadiem atspoguļojas egļu stādījumu ekspansija, kas sakrīt ar egļu mākslīgo apmežojumu ierīkošanas “bumu”. Šajā laikā ar egli apmežotas arī priedēm piemērotās platības. Līdz 40 gadus vecā mežā, salīdzinot ar egli, ir niecīgs bērzu audžu īpatsvars.

Mežaudžu sadalījums pēc augšanas apstākļu tipiem

Meža apsaimniekošanas iespējas raksturo mežu sadalījums pa meža augšanas apstākļu tipiem. Visvairāk mežu - 55% - aizņem sausieņu meža augšanas apstākļu tips. Šajā meža augšanas apstākļu tipā ietilpstošie meža tipi veido LVM mežsaimniecības pamatu. Pārējie 45 % mežu aug uz pārmitrām augsnēm, no kuriem 22% ir nosusināti (āreņu un kūdreņu meža augšanas apstākļu tipi). 23% no LVM valdījumā esošajiem mežiem aug uz pārmitrām minerālajām un kūdras augsnēm (slapjaiņu un purvaiņu meža augšanas apstākļu tipi). Šajos mežos izvietota ievērojama daļa no Latvijas mežu bioloģiskās daudzveidības, tomēr to lielais īpatsvars liek domāt par potenciālu šo mežu uzlabošanas iespēju kā turpmākas apsaimniekošanas priekšnoteikumu.

Meži uz:

• normāla mitruma minerālaugsnēm - sausieņi

• slapjām minerālaugsnēm - slapjaiņi

• nosusinātām minerālaugsnēm - āreņi

• slapjām kūdras augsnēm - purvaiņi

• nosusinātām kūdras augsnēm - kūdreņi

Nenoplicinošu mežsaimniecību iespējams raksturot ar daudziem rādītājiem, bet visuzskatāmāk to raksturo divi: ik gadus izcirstā apjoma salīdzinājums ar ikgadējo tekošo pieaugumu, kā arī ciršanas intensitāte ha, izteikta uz 100 ha, salīdzinājumā ar pieļaujamo ciršanas intensitāti. Pieļaujamā ciršanas intensitāte rāda, cik lielu platību gadā drīkst nocirst uz 100 ha meža, lai ik gadus cirtes aprites periodā (ko raksturo pastāvošie cirtmeti) meža lielsaimniecībā būtu konstants ciršanas apjoms.

Krājas tekošā pieauguma un pārdotās koksnes apjoma attiecība

Kopējais krājas tekošais pieaugums LVM apsaimniekotajos mežos ir 7,04 milj.m3 gadā, no kuriem visvairāk koksnes ik gadus uzkrājas priežu (2,99 milj.m3), egļu (2,02 milj.m3) un bērzu (1,55 milj.m3) mežos.

 Kopā LVM pārdotais koksnes apjoms sastāda 58% no ikgadējā krājas pieauguma tās valdījumā esošajos mežos.

Meža ciršanas intensitāte, ha uz 100 ha

Pastāvot ciršanas vecumam priedei 100 gadi, eglei 80 un bērzam 70 gadi, ikgadēju konstantu ciršanas apjomu cirtes aprites periodā var nodrošināt, ik gadus nocērtot attiecīgi 1,0, 1,3 un 1,4 % no šo mežu kopējās platības. Nociršanai pārdoto kailciršu apjoms trim galvenajām sugām atpaliek no šī rādītāja, kas liecina, ka - LVM valdījumā esošajos mežos mežs netiek pārcirsts.